

Šogad tā agrāk sanāca jau sviest pirmo šī gada medu. Diviem stropiem medus telpai šūnas bija aizvākotas, tatad mitruma daudzumam bija jābūt zem 20%. Pēc sviešanas nomērīju tā daudzumu, bija 17%, tātad viss kārtībā. Vēl nedēļu noturēšu siltumā, nomērīšu vēlreiz, lai redzētu ieguvumu.
Pa vasaru, vēl noturēšu medu karstumā un augustā, kopā ar pārējo svaigo medu, plānoju uzsākt krēmošanu. Vēl jāizlemj vai jaukt kopā pavasara un vasaras medu. Ja medu atstās neskartu, tad tas ar laiku sacukurosies. Tas ir dabīgs process. Pavasara medus sāk cukuroties agrāk, jo tam pamatā ir rapša medus, kurš veicina cukurošanos. Sacukurojies medus nenozīmē, ka tas nav svaigs.

Jā, par mitrumu. Tāda kā norma ir līdz 20%, tad medus ir labs. Ja tā ir vairāk, tad pastāv iespēja, ka sāk medus fermentēties, medū sāk veidoties rūgšanas procesi. Riski ar rūgšanu pastāv tiko sviestam pavasara medum, kurš uzreiz ir iepildīts burkās. Kā mans tēvs teica, tad viens no noteicošiem faktoriem ir tieši mitrums medū, bet gan jau varot būt vēl citi. Jo vēlāk medus tiek pildīts burkās, jo mazāki riski. Tamdēļ ar augsutā pildītu medu, problēmu ir minimālu.
Komentāri